Stāvoklis Kiprā neapmierina

Konflikta ātrāka atrisināšana ir visu pušu interesēs

Daži uzskata, ka pēc Kipras pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gadā konflikts, kas sašķēla salu, tika kaut kā atrisināts. Taču pēdējo gadu pieredze rāda, ka tā nebūt nav. Kiprā dzīvojošajiem grieķu un turku izcelsmes cilvēkiem, Turcijai un ES tagad nākas maksāt par pašreizējo strupceļu. Ir sen pienācis laiks atzīt šo faktu, kā arī nepieciešamību ES sākt nopietnus pūliņus, lai rastu risinājumu ar ANO kā vidutāju.

Neskatoties uz fizisko šķēršļu nojaukšanu starp salas dienvidos dzīvojošajiem grieķu un ziemeļos dzīvojošajiem turku izcelsmes kipriešiem, abas puses joprojām dzīvo dažādās pasaulēs. Grieķu apdzīvoto Kipras daļu ES atzīst kā vienīgo varu salā. Kipras ziemeļos dzīvojošie turki tiek uzskatīti par ES pilsoņiem, taču praktiski var izmantot tikai dažas no tiesībām, ko dod šis statuss, bet šīs teritorijas ekonomiskā attīstība ir kļuvusi par ķīlnieci apstākļiem, ko viņi nespēj kontrolēt.

Turku kipriešu nenozīmīgākais statuss nav viņu vaina, jo viņu vairākums referendumā balsoja par ES un toreizējā ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana atbalstītā risinājuma pieņemšanu. Tā kā Eiropas Savienības viedoklis par risinājuma plānu bija balstīts uz politisku izvēli, nevis iepriekšēju noteikumu Kipras uzņemšanai ES, grieķu kiprieši varēja atļauties nesodīti noraidīt Annana plānu.

2004. gads uzskatāms par grieķu izcelsmes kipriešu panākumu periodu, jo referendumā tika nobalsots pret salas apvienošanu pēc Annana izstrādātā plāna. Pēc iestāšanās ES grieķu kopiena var justies pietiekami droša, lai neizietu uz kompromisu ar turku kipriešiem.

Taču daudzas problēmas, pret kurām viņi protestējuši un cīnījušies, joprojām pastāv, bez risinājuma un vienošanās parakstīšanas. Grieķu kopienas pieprasītā zaudēto īpašumu atdošana izpaliks. Šādas situācijas saglabāšanās nozīmē turku karaspēka palikšanu vai jaunu turku ienākšanu salā. Bīstamība, ko radījusi ilgstoša plaisa starp divām zonām un kopienām ar atšķirīgiem politiskajiem un diplomātiskajiem sazarojumiem, bezdarbības rezultātā saasinājusies.

Abu kopienu kiprieši nav vienīgie zaudētāji. Kipras jautājums nopietni apgrūtina jau tā sarežģītās sarunas starp Turciju un ES. Turklāt Turcijai vajadzīgo politisko klimatu iecerēto reformu īstenošanai nopietni apdraud grieķu kipriešu administrācija ar bloķējošiem lēmumiem. Turcija ir atbildīga, lai nodrošinātu Kipras pieeju Turcijas ostām un lidostām. Katrai pusei ir savas sūdzības un prasības un katrai – sava cena, kas būs jāmaksā par šo strupceļu.

Arī ES cieš no pašreizējās situācijas. Gan ticamība savienībai, gan tās efektivitāte var tikt apstrīdēta, ja tai nespēs rast vienprātību un atrisināt Kipras konfliktu. Kopš 2004. gada ES ir nenokārtotas attiecības ar turku kopienu šajā valstī. Neatrisinātā konfliktsituācija grauj ES centienus rast saskaņu Kosovā, saasina neveiksmīgos mēģinājumus apkarot cilvēku tirdzniecību uz salas un sarežģī attiecības ar NATO, kurā Turcija ir nozīmīgs loceklis.

Abas kopienas jau pieņēmušas lielu daļu no 2004. gadā izstrādātā Annana plāna, un galīgais atrisinājums var tikt atrasts arī atlikušajos strīdīgajos jautājumos.

Līguma kritērijiem jābūt veidotiem uz divu pušu un divu kopienu federācijas pamata: abas kopienas tiktu atzītas un abām būtu sava teritorija kopīgā valstī. Turklāt turku karaspēkam būtu jāatstāj sala. Daļu grieķu kipriešu zemes, kur tagad dzīvo turku kiprieši, vajadzētu atdot un ļaut galvenokārt grieķu kipriešu bēgļiem atgriezties savās mājās.

Ja šī vienošanās tiktu panākta, visi būtu ieguvēji. Grieķu kiprieši vairs nedzīvotu bailēs un nedrošībā. Tāpat viņi varētu gūt labumu no Turcijas ekonomikas, kura ir visdinamiskākā visā reģionā. Turku kiprieši beidzot varētu kļūt par pilnvērtīgiem ES pilsoņiem. Turcija tādā veidā pārvarētu galveno šķērsli attiecībās ar ES un sekmētu reformu īstenošanu valstī. Visbeidzot, konflikta atrisināšana būtu nozīmīgs sasniegums ES ārpolitikai.

Taču nopietnām sarunām nepieciešama politiskā griba. Pirmkārt, ES enerģiski jāmudina abas puses atsākt sarunas un jāsekmē ANO starpnieka lomas atjaunošana. Tad gan ES, gan ANO jāliek lietā sava ievērojamā ietekme, lai pārliecinātu visas iesaistītās puses darboties pēc labākās sirdsapziņas. Īstais brīdis sarunu atsākšanai varētu būt pēc grieķu kipriešu prezidenta vēlēšanām, kas notiks rīt. Visu kipriešu, Turcijas un Eiropas Savienības labā cerēsim, ka šī iespēja netiks palaista garām.